Gintu Gabrānu ir vieglāk nosaukt nevis par mākslinieku, bet par situāciju radītāju. Savās akcijās viņš iesaista brīvprātīgos, kuriem tiek dota iespēja sevi parādīt ar viņa mākslas palīdzību. Viņš pats vislabprātāk vēlētos, lai viņa radītās situācijas nesaistītu ar mākslu, bet uzskatītu tās par dabisku ikdienas sastāvdaļu. Gints Gabrāns savās akcijās izmanto cilvēku slēptās vēlmes – kļūt populāram, parādīt sevi, iepazīties ar ārzemniekiem – padarot šīs vēlmes par mākslas objektu. Viņš apspēlē robežu starp mākslu un realitāti, viņa darbi reizē ir gan nopietni, gan smieklīgi, gan īsti, gan arī neīsti. 

Kopā ar Moniku Pormali 2000.gadā Gints Gabrāns veidoja akciju Rīgas iepazīšanās birojs . Avīzē tika ievietots sludinājums – atsaukties cilvēkus, kas vēlas iepazīties ar ārzemniekiem. Šos cilvēkus uzaicināja pie profesionāla fotogrāfa, kurš viņus fotografēja viņu pašu izvēlētā apģērbā un pozās. Katrs dalībnieks varēja izvēlēties vislabāko bildi, kura tika palielināta līdz dabiskiem izmēriem un izstādīta izstāžu zālē. Pie katras bildes bija atrodama informācija par bildē redzamā cilvēka fiziskajiem parametriem, kontaktu iespējām, viņa interesēm un ideālā partnera aprakstu. To varēja uztvert kā vienkāršu iepazīšanās akciju, bet atrašanās izstāžu zālē padarīja to par mākslas darbu. Tā bija realitāte un fikcija vienlaicīgi. Gints Gabrāns tikai izprovocēja situāciju, taču tālāko darbību atstāja skatītāju un dalībnieku ziņā. 

Viena no pēdējām Ginta Gabrāna akcijām bija Starix , kas sastāvēja no vairākām daļām. Šīs akcijas galvenais mērķis bija padarīt vienkāršu bezpajumtnieku par sabiedrības zvaigzni. Akcijas pirmajā daļā ar milzīgas reklāmas kampaņas palīdzību cilvēki tika aicināti apmeklēt Stacijas tuneli, kur bezpajumtnieks Starix bija realitātes šova varonis. Viņš dzīvoja savu ikdienas dzīvi tunelī, vienīgi tā tika nosaukta par realitātes šovu, kuru ikvienam ir iespēja vērot. Otrajā akcijas daļā Starix ir mainījis savu ārējo izskatu un kļuvis par smalku vīrieti baltā uzvalkā. Viņš iespējami bieži tiek rādīts televīzijā: kā mītiņa dalībnieks, kā aktīvs jautātājs televīzijas šovu publikā, kā lūdzējs baznīcā Dievkalpojuma translēšanas laikā. Viņa tēls kļūst atpazīstams un viņš tiek uzskatīts par sabiedrībā pazīstamu cilvēku.