Zane Matule performanci nošķir no savas ikdienas dzīves. Performance viņai ir ceļš, kurā māksliniece tiecas atklāt sevi, savas attiecības ar citiem dalībniekiem un skatītāju. Sākuma posmā Zane Matule veidoja neskaitāmas performances, kurās viņa pētīja attiecības starp savu ķermeni un iekšējo pasauli. Šīs performances varēja ilgt vairākas stundas un tās bija kā meditācijas, kuru laikā netika izdarīta neviena lieka kustība vai skaņa, kas nesaskanētu ar viņas iekšējo pārliecību. Šāda veida performance bija viņas un krievu mākslinieka Maksima Iļjuhina 2002.gadā Maskavas galerijā Escape veidotā performance Latvija : Krievija , kura risināja mūžseno un aktuālo jautājumu par Latvijas un Krievijas attiecībām. Performances dalībnieki pirms performances viens otru nekad nebija redzējuši. Katrs dalībnieks varēja izvēlēties vienu cīņas ieroci, bet apģērbā bija jāizmanto savas valsts karogs. Vairāku stundu garumā notika simboliska cīņa starp Latviju un Krieviju, kuras laikā Zane Matule izteica savu attieksmi pret Krieviju. Performances laikā viņa nonāca pie secinājuma, ka dažādu tautību cilvēki nav vainīgi pie savas tautas vēstures, jo to veido nevis viņi, bet gan atsevišķi pie varas esoši politiķi.
Savās pēdējā laika performancēs Zane Matule vairāk iesaista skatītāju, vērojot reakciju, kādu izraisīs kāda viņas veikta darbība. Kopā ar Kristapu Pūci un Krišu Zilgalvi veidotajā performancē Ūdensslīdējs, princese un tētis viņa skatītājos izkaisīja naudu, kas ātri vien pazuda bez pēdām. Tika atmodināti cilvēku instinkti, kas parasti tiek slēpti. Šī performance parādīja to, ka darot labu reizēm var izraisīt arī ļaunumu.
Zane Matule veidojusi gan īsas, gan garas performances, bet tajās māksliniece vienmēr uzsver cilvēciskā kontakta vērtību, kas palēnām zūd, jo tā vietu ieņem tehnoloģijas.