Gleznotājs Miervaldis Polis savas performances sauc par Spontāno teātri, kuru viņš dibināja 1984.gadā. Spontānajā teātrī nekas netiek apslēpts un tas iestājas brīdī, kad tas sākas. Miervaldim Polim performance ir dzīves sastāvdaļa, kuru viņš necenšas reklamēt. Viņam performance var sākties pilnīgi pēkšņi, kādas lietas vai cilvēka iespaidā. Tā, nejauši satiekot uz ielas draugu Vilni Zāberu, sākās performance Satikšanās centrā . Viņi abi stāvēja uz kāda Rīgas ielas stūra un visiem satiktajiem paziņām teica: “Mums šeit ir performance Satikšanās centrā ”. Tā tas turpinājās apmēram pusstundu, līdz visi paziņas zināja, ka Polim ar Zāberu pie viesnīcas Roma būvlaukuma notiek performance.
Citām Miervalža Poļa performancēm ir ilgāks sagatavošanās laiks, piemēram akcijai Bronzas cilvēks , kurā viņš tika nokrāsots no galvas līdz kājām bronzas krāsā. Pirms tam mākslinieks bija izpētījis vietas, kur Rīgā pulcējas visvairāk cilvēku un izstrādājis gājiena maršrutu. Tad viņš bronzā veica gājienu pa Rīgas ielām, kļūstot par dzīvo pieminekli.
Tā kā Poļa akcijas notiek spontāni, to koncepcija tiek radīta pēc performances. Vislielāko slavu mākslinieks piedzīvoja 1991.gadā, kad notika Atmodas laika akcija Uguns ceļš . Māksliniekam bija mazs spēļu tanciņš, kurš tika vadīts ar pulti. Kad tanciņu iedarbināja, tas brauca uz priekšu, kustināja stobru, no kura nāca uguns un radīja troksni. Miervaldis Polis veica gājienu no Brīvības pieminekļa līdz Ļeņina piemineklim, kur bija sapulcējušies cilvēki. Iestājoties tumsai, mākslinieks ātri aplēja tanciņu ar degšķīdumu un aizdedzināja. Tā kā tas bija taisīts no degošās plastmasas, liesmas sāka šauties vairāku metru augstumā. Tad mākslinieks iespieda vadāmo pulti rokās kādam puisītim, bet pats iejuka pūlī. Tanks brauca uz priekšu un kustējās degošs. Pārsteigtie cilvēki stāvēja un brīnījās, kā tik mazs puisītis varējis kaut ko tādu izdomāt. Dažiem bija žēl skaistās rotaļlietas, bet daži priecājās līdz ar puisīti, jo uztvēra to kā simbolisku krievu tanka sadedzināšanu.