Oļega Tillberga, Sarmītes Māliņas un Sergeja Davidova darbība performancē saistās ar Latvijas atmodas laiku un viņu darbošanās galvenā ideja bija protests pret Padomju laika dzīves apstākļiem. Šo mākslinieku pirmā akcija Būri notika 1987.gada Mākslas dienās Filharmonijas skvērā, kur vairākos būros gulēja cilvēki. Viens no viņiem lasīja avīzi, otrs, tērpies militārā apģērbā, gulēja, uzlicis kājas uz savāktu atkritumu kaudzes. Šī akcija cilvēkos izraisīja lielu interesi, taču attieksme pret notiekošo bija ļoti dažāda. Citi tajā saskatīja vienīgi pilsētas piesārņošanu un nekārtību radīšanu, citi uztvēra to kā atklātu pretošanos Padomju varai.
Arī nākamajā performancē Oļegs Tillbergs, Sarmīte Māliņa un Sergejs Davidovs risināja sociāli aktuālu jautājumu: skaistas dabas ainavas – Staburaga iznīcināšanu vienīgi tādēļ, lai sabiedrību nodrošinātu ar enerģiju. Savu ideju viņi realizēja 1988.gada Mākslas dienu akcijā Staburaga bērni Rīgas Dzelzceļa stacijas pazemes gājēju pārejā. Tunelī bija izliktas aptuveni 20 bērnu gultiņas, kurās gulēja simboliskas bērnu figūras. Tām tuvojās Ūdensslīdēja tērpā ģērbies tēls, kas tās sita ar koku, parādot, cik ātri un vienkārši iespējams iznīcināt skaistu lietu, laupot iespēju tai dzīvot. Performance beidzās ar to, ka vīrietis uz motocikla pilnībā iznīcināja gultiņas ar guļošajiem. Tā simboliski tika parādīts, cik viegli, pat nedomājot, vērtīgas lietas tiek nogremdētas uz neatgriešanos.
Lai atrastu īstos performances materiālus un nonāktu pie ideālā sižeta risinājuma, mākslinieki vadījās pēc nojautas un intuīcijas. Tika apspriesti iespējamie varianti, līdz mākslinieki juta, ka viņi beidzot nonākuši līdz sižetam, kuru spēj valdīt, pie sajūtas, kad tu saproti, ko dari.