Ar mākslu izteiktas izjūtas

Māksla cilvēkiem jau no senatnes ļauj izpaust savas izjūtas, domas un sajūtas par apkārtējo vidi, par citiem cilvēkiem un par mūsu sabiedrību kopumā. Un ar tādiem mākslas veidiem, kā gleznām, skulptūrām un mūziku vienmēr tiek izteiktas paša autora izjūtas tajā, ko viņš vai viņa domā par pasauli un kā šie iespaidi tad arī ir ietekmējuši viņa dzīvi un galu galā arī mākslu. Padomājiet, kā lielākā daļa mūzikas tiek radīta tieši par mīlestības tēmu un tiek dziedātas balādes gan par mīlestību gan par salauztām sirdīm, gan arī to, cik mīlestība ir laba un aizraujoša. Dziesmās vienmēr tiek parādīts tas, kā mākslinieks jūtas un, paradoksāli, bet tieši tad, kad cilvēkam iet vissliktāk, tad arī parasti tiek radīta vislabākā māksla, jo šīs sliktās sajūtas parasti ļauj radīt daudz nopietnāku un stiprāku mākslas darbu, ar ko tad arī visi pārējie skatītāji vai klausītāji var rezonēties. Māksla vienmēr ir bijusi, kā veids nodot kādu noteiktu domu vai arī izjūtu un ja agrākos laikos māksla tika izmantota, kā vienkāršs veids, kā pievērst cilvēku uzmanību kādai reliģijai vai arī kādam noteiktam mērķim, jeb reklamēt šos mērķus, tad pašlaik lielākoties māksla tiek veidota tieši mākslas dēļ un tāpēc arī cilvēki bieži vien ir nesaprašanā, kāpēc kāds mākslas darbs tiek veidots un gala iznākumā, kāda ir šī mākslas darba autora vēlme to radīt un kāpēc tas notika.

Protams mūzikā, kas tiek veidota ar vārdiem parasti ir visvieglāk noteikt autora sajūtas, jo par tām tiek dziedāts ar vārdiem un tāpēc ir vieglāk saprast, kāpēc tad šāda dziesma ir radusies, vai tas ir dēļ salauztas sirds vai arī tieši otrādi tāpēc, ka autors beidzot ir atradis savu īsto otro pusīti. Bet arī mūzika bez vārdiem ir viegli saprotama, jo pēc toņa vien var saprast vai tā ir uzmundrinoša nomācoša nostalģiska vai dusmīga un šādi bez vārdiem mūzika, ar ko ir iespējams izteikt emocijas pat ir vēl labāka un intriģējošāka, jo autoram pamatā bija dotas tikai notis un meldijas ar ko tad arī viņam vajadzēja mēģināt izteikt savas šī brīža emocijas un darīt to bez vārdiem un bez iespējas pastāstīt citiem, kā viņš vai viņa jūtas. Bet arī gleznās un skulptūrās tas, kā tās tiek veidotas parasti parāda paša autora domu gājienu un to, kādas ir viņa izjūtas, bet mākslas darbos šīs izjūtas ir daudz grūātk noteikt, jo ir jāpievērš uzmanību visiem mākslinieka darbiem un jāsalīdzina tie viens ar otru, kur, varbūt vienā darbā tiek izmantotas vairāk melnās krāsas tur citā atkal gaišie toņi vai arī tiek attēloti cilvēki priecīgi vai arī bēdīgi. Īsti mākslas eksperti tad arī pārzina un meklē visas šīs iespēja un pamatā ir spējīgi atklāt ko mākslinieks ir domājis ar savu mākslas darbu.

Comments are closed, but trackbacks and pingbacks are open.