Balets

Balets ir viens no skatuves mākslas veidiem. Tas radies renesanses laikmetā 15.gadsimtā. Baletu uzskata par vienu no galvenajiem un tradicionālajiem skatuves mākslas veidiem. Galvenais uzsvars baletā ir dejai. Baleta uzdevumos nav vārdu, dziesmu, tekstu – ir tikai ķermeņa valoda, kas pausta caur deju. Balets ir gluži kā kultūra, kas agrāk bija neatņemama aristokrātiskās sabiedrības sastāvdaļa, turklāt ir pat īpaša baleta terminoloģija, kas balstīta franču valodā.

Balets ir viena no grūtākajām dejām, kurai nepieciešams augsts sagatavotības līmenis. Lai kļūtu par baletdejotāju, nepietiek vien ar entuziasmu un vēlmi – šādas dejas izpildīšana prasa treniņus un ilgstošus, nogurdinošus mēģinājumus jau no bērnības. Patiesībā balets nav vienkārši deja – tas ir dzīves veids.

Baletam ir vairāki veidi – sākot no klasiskā baleta, kas ir visa pamats, beidzot ar moderno un neoklasisko baletu, kas attīstījās no šīs skatuves mākslas tradicionālās dejas. Arī pats klasiskais balets dalās atkarībā no tā, kurā reģionā tas radies. Piemēram, ir krievu balets, itāļu balets, franču balets. Katram no šiem paveidiem ir dažādas metodes, kas tiek izmantotas konkrētā areālā. Klasiskā baleta elementi ir grācija un plūstošas kustības, klasiska forma, stāstījums, ēteriskums. Svarīgs ir balanss un simetrija, kā arī nozīmīga ir precizitāte un sinhronitāte. Klasiskajā baletā tiek izmantoti arī tradicionālie baleta tērpi.

Neoklasiskais balets arī balstās klasiskā baleta tradīcijās, terminoloģijā un tehnikā, tomēr atšķirībā no klasiskā baleta izrādē, šiem priekšnesumiem ne vienmēr ir konkrēts sižets. Neoklasiskā baleta viena no spilgtākajām iezīmēm ir abstrakcija, kas izpaužas gan horeogrāfijā, gan mūzikā. Tomēr tiek izmantoti klasiskie baleta elementi – pozīcijas, stājas. Neoklasiskais balets sevī ietver tādas iezīmes kā ātrums, enerģija, emocionāls spēks, klasiskās formas variācijas, asimetrija;

stāstījums un sižeta līnija nav obligāts priekšnosacījums. Tāpat nereti neoklasiskā baleta priekšnesumā piedalās tikai viens baletdejotājs. Atšķirībā no klasiskā baleta neoklasiskajā veidā nav uzsvērts vizuālais estētiskums tērpu ziņā – baletdejotāji nereti ģērbi vienkāršos, parastos un pat neizteiksmīgos apģērba gabalos.

Vēl viens no klasiskā baleta atzariem ir mūsdienu balets. Tajā ir daudz plašākas robežas ķermenisko izpausmju ziņā. Taču nedrīkst aizmirst par klasiskā baleta pamatiem, kas noteikti ir arī mūsdienu baleta sastāvdaļa. Mūsdienu balets ir ietekmējies no modernās dejas – ir pārņemti un variēti daudzi elementi. Šajā baleta veidā svarīga ir tieši mijiedarbība ar grīdu – kustības un pozas tiek veiktas tieši uz tās – guļus, sēdus. Tāpat arī nozīmīga izraušanās no klasiskā baleta ir apģērba ziņā – ne tikai tāpēc, ka apģērbs var būt vienkāršāks, tradicionālāks un līdzīgāks ikdienas stilam, bet gan tieši attiecībā uz puantēm. Mūsdienu balets pieļauj dejošanu ar basām kājām. Mūsdienu baletā ir arī nozīmīga ne tikai deja un soļu izpilde, bet arī mīmika un tēlošana. Tāpat arī muzikālajā ziņā šis baleta veids pieļauj ne tikai instrumentālu izpildījumu, bet arī skaņdarbu ar vokāliem elementiem.

Comments are closed, but trackbacks and pingbacks are open.