Pūļa manipulācija jeb pūļa psiholoģija

Pūlis ir neorganizēts cilvēku kopums, kurā apvienojas cilvēki bez spilgtām indivīda īpašībām, tiem piemīt vienota psihiskā domāšana. Pūļa psiholoģija balstās uz šo pūļa definīciju – tās pamatā ir cilvēku nepazināta rīcība, automātiskā, vienotā domāšana, kas pakļaujas viena vadoņa vēlmēm. Tā ir arī galvenā pūļa atšķirība no indivīda, jo indivīdam piemīt loģiskā, kritiskā domāšana, nevis akla paļaušanās masas darbībai un domāšanai.

Pūļa psiholoģijas pamatlicējs ir franču zinātnieks Gutavs Lebons, taču šo sociālo parādību ir pētījuši arī Gabriels Tards, Zigmunds Freids, Karls Jungs un citi. Lai gan katram teorētiķim ir atšķirīgas nianses par šo tēmu, tomēr kopumā izriet dažas galvenās pūļa psiholoģijas pazīmes.

Cilvēkiem, lai tas kļūtu par pūli, ir nepieciešama kādas kopējas intereses, uz kuru pamata ir iespējams manipulēt. Satiekot domubiedrus, veidojas masas, kuru vienotā psihiskā domāšana pamatojas uz konkrētām interesēm. Šajā mirklī rodas automātiskā domāšana, kas piemīt katram pūļa loceklim. Līdz ar to šo neapzināto domāšanu ir iespējams izmantot kādam līderim, kas var ievirzīt sekojošo pūli vadonim nepieciešamā virzienā. Tomēr, lai to spētu izdarīt, nepietiek vien ar skaļiem izteicieniem. Līderim, lai spētu darboties ar pūļa palīdzību, ir jāizprot, kā ar cilvēku masām vislabāk darboties. Visvairāk cilvēkus satuvina konkrētas un spilgtas jūtas, piemēram, mīlestība, naids, bailes. Vadonim izvēloties spekulēt ar naidu, iespējams panākt, ka pūlis sāk arī aktīvi līdzdarboties, iesaistīties konkrētajās norisēs. Taču, apvienojot pūli ar sajūsmu, mīlestību vai labvēlību (jebkurām pozitīvām emocijām), visbiežāk pūlis paliek pasīvs. Šeit arī izdalās divi pūļa veidi – pasīvais un aktīvais. Tomēr jāņem vērā, ka laika gaitā, kopš šīs teorijas tika rakstītas, sabiedrība ir mainījusies. Mūsdienās pūli, ko apvieno mīlestība, labvēlīgums, vairs nevar raksturot kā pasīvu, jo, apelējot pie cilvēku sirdsapziņas un iejūtības, tiek organizēti dažādi labdarības pasākumi, kuros ar ziedojumiem un nesavtīgu palīdzību aktīvi iesaistās daudzi cilvēki.

Tomēr 19. un 20.gs. teorijās valdošā tēze, ka pūlim ir nepieciešams vadītājs, joprojām pastāv. Kā labvēlīgi, tā arī agresīvi noskaņotam pūlim ir nepieciešama spilgta, iedvesmojoša personība, kas vada šo cilvēku kopumu. Šādi cilvēki gan vēsturē, gan mūsdienās ir politiķi, spilgti reliģiskie darbinieki un citi, piemēram, Ādolfs Hitlers. Galvenais mehānisms, kā iedarboties uz pūli, ir iedvesmošana. Lai to izdarītu, nepieciešams ar pūli runāt vienkāršā valodā, izvairoties no sarežģītiem, gariem un loģiskiem spriedumiem, kas iemidzina un garlaiko pūli. Pūļa līderi parasti izmanto dažādus saukļus, kas balstās uz to, ko pūlis grib dzirdēt. Svarīgs aspekts pūļa manipulācijā ir atkārtošana. Cilvēku kopums vieglāk iespaidojas, ja vienkāršotais un iedvesmojošais sauklis tiek nemitīgi atkārtots – tā tas labāk iedarbojas un zemapziņu. Mūsdienās šo paņēmienu izmantot ir daudz vieglāk nekā senāk – pieejami plašsaziņas līdzekļi, kur sludināt savu pārliecību, un kas pieejami praktiski visur. Spilgts piemērs novērojams pirmsvēlēšanu laikā, kad notiek aģitācija – īsi saukļi, kuros ietverta informācija, ko cilvēki grib dzirdēt, tiek skandināti, televīzijā, radio, afišas un skrejlapas atrodamas pilnīgi visur. Pūļa līderis atdzīvina savu ideju, izmantojot arī tēlus – automātiskās domāšanas pamatā tēlu izmantošana, jo pūlī valda iztēle. Iztēlojoties līdera sludināto, pūlis to automātiski pārņemt kā savu pārliecību un atdarina, kopē.
Pūļa psiholoģija jeb manipulācija pastāv katrā sabiedrībā un tā ir dabiska norise. Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, manipulēt ir iespējams pavisam vienkārši – internetā, avīzēs, žurnālos, televīzijā, radio un citur. Pūļa psiholoģija ir novērojama visur – modes tendencēs, mūzikas koncertos, politikā. Šī sociālā parādība uzskatāmi izpaužas arī briesmu situācijās. Iestājoties panikas stāvoklim, bieži cilvēks nespēj loģiski domāt, līdz ar to visticamāk, ka viņa rīcība būs tieši tāda pati, kā apkārt esošajiem cilvēkiem. Šādu aklu līdzdarbību mēdz dēvēt arī par bara instinktu.

Comments are closed, but trackbacks and pingbacks are open.