Teātra veidi

teatra veidi

Teātris ir mākslas forma, kuras pamatā ir dramaturģisko darbu vai māksliniecisko ieceru dramatiska realizācija publiskas izrādes veidā, izmantojot verbālos un neverbālos saziņas līdzekļus. Vēsturiski ir izveidojušies vairāki teātra veidi, kurus turpinājumā aplūkosim detalizētāk.

Improvizācijas teātra pirmsākumi meklējami 16. – 18. gadsimtā, Itālijā, kad Commedia dell’arte aktieri nodarbojās ar improvizētu skeču rādīšanu uz ielām. Commedia dell’arte arī ir teātra veids, kurā aktieri izmanto sejas maskas. Improvizācijas teātra izrādes pamatā nav iepriekš sacerēta un precīzi pārdomāta scenārija vai lugas – izrāde rodas šeit un tagad. Izrādes tēmu un būtiskus priekšnosacījumus, piemēram, darbības vietu, laiku, personāžu raksturu un raksturlielumus nosaka skatītāji izrādes sākumā.

Ēnu teātra izrādes pamatā ir gaismas un priekšmetu spēle, kurā uz izgaismota laukuma rodas ēnas, kas nebūt vairs neizskatās pēc tās radīšanai izmantotā priekšmeta. Ēnu teātra radīšanai nepieciešams spožas gaismas avots, gaišs fons un “tēli”, kurus rada ar roku palīdzību vai ar konkrētu priekšmetu izmantošanu. Vēlams ir nodrošināt arī aizsegu, aiz kura noslēpt ēnu radīšanā izmantotos priekšmetus, lai skatītājiem nebūtu ne jausmas, kā uz fona redzamie tēli tiek radīti.

Leļļu teātra izrādē tiek izmantotas lelles, kuru kustības vada un balsi attēlo aktieri – cilvēki. Leļļu teātrī tiek izmantotas daudz un dažādas lelles – gan cimda lelles, gan marionetes, gan parastās lelles.

Pantomīmas izrādes aktieri ir mīmi, kuri, izmantojot tikai neverbālo komunikāciju (kustības, žestus, mīmiku) attēlo konkrētas situācijas vai pat veselu stāstu.

Kabuki ir klasiskā Japānas teātra forma, kuras pamatā ir deja un dramaturģija. Īpaša nozīme ir stilizētajam aktieru grimam. Izrādē tiek ne tikai dejots, bet tiek demonstrēta arī visa veida veiklība un akrobātika.

Mistērijas pirmsākumi meklējami Eiropā, Viduslaikos. Mistēriju pamatā ir reliģiska satura sižeti no Vecās un Jaunās derības, kā arī apustuļu dzīvesstāsti, un to mērķis bija dramatizēt Bībeli. Sākotnēji mistērijās piedalījās tikai garīdznieki un tās tika izrādītas tikai reliģisko svētku laikā, taču Baznīca to veidošanā nepiedalījās. Vēlāk tajās varēja piedalīties ikviens interesents un tās tika izrādītas ne tikai svētku laikā. Mistērijas dažkārt varēja ilgt pat mēnesi.

Moralitē ir alegoriska teātra forma, kuras pamatā tēli ir personificētas morālās īpašības vai abstrakti jēdzieni. Moralitē iedvesmas avoti vēsturiski bija mistērijas, mirakli, sprediķi, lūgšanas, bruņinieku romāni un alegoriskā literatūra.

Dažkārt pie teātra veidiem tiek pieskaitītas arī klasiskās indiešu dejas, opera, balets, kā arī operete.

Comments are closed, but trackbacks and pingbacks are open.